Skolotāju istaba

Plkst. 10.00–10.45 | Tehnoloģiju attīstības tendences izglītībā: no rīkiem līdz mācīšanās vadībai 

Prof. Linda Daniela – LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne 

Nodarbība veltīta tehnoloģiju nozīmei mūsdienu mācību procesā, akcentējot to pedagoģisku un mērķtiecīgu izmantošanu. Tiks aplūkots, kā tehnoloģijas var atbalstīt zināšanu veidošanu, skolēnu domāšanu un iesaisti, ja tās tiek integrētas apzināti. Skolotāji iegūs izpratni par savu lomu kā mācīšanās procesa virzītājiem tehnoloģijām bagātā vidē. 

• Kā tehnoloģijas mācību procesā veicina zināšanu veidošanu un domāšanu?
• Kā izvairīties no virspusējas tehnoloģiju izmantošanas mācību stundās?
• Kā skolotājs var vadīt tehnoloģijām bagātinātu mācību procesu?

Plkst. 11.00–11.45 | Vai es zinu, kā es mācos? 

Inga Pāvula – Supervizore, izglītības eksperte 

Nodarbības laikā palūkosimies uz savu mācīšanos un dalīsimies pieredzē ar citiem dalībniekiem. Apzinoties, kā paši mācāmies, kļūst iespējams saskatīt zināšanu pārnesi starp dažādiem kontekstiem un mācīties no atšķirīga satura un pieredzēm. Šī izpratne bagātina gan profesionālo, gan personīgo dzīvi, un palīdz to ienest skolēna un skolotāja mācīšanās procesā un savstarpējās attiecībās. Ko man pašam nozīmē mācīšanās? 

• Ko man pašam nozīmē mācīšanās?
• Kā mana mācīšanās pieredze mainās dzīves gaitā un kā tā ietekmē to, kā strādāju ar skolēniem?

Plkst. 12.00–12.45 | Papildinātā realitāte kā mācību procesa bagātinātājs 

Zinta Zālīte-Supe – LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes zinātniskā asistente  

Papildinātās realitātes attīstība paver jaunas iespējas mācību procesa bagātināšanai, padarot mācīšanos vizuāli saistošāku, praktiskāku un skolēniem saprotamāku. Tā veicina skolēnu iesaisti, motivāciju un aktīvu līdzdalību, vienlaikus radot iespējas mērķtiecīgi attīstīt dažādas prasmes, piemēram, telpisko domāšanu.  

Sarunā aplūkosim papildinātās realitātes potenciālu izglītībā un praktiskus piemērus tās izmantošanai klasē.  

• Kas ir papildinātā realitāte? 
• Kā tā atšķiras no virtuālās realitātes? 
• Kā šīs tehnoloģijas var izmantot mācību procesā?

Plkst. 13.00–14.00 | Garais starpbrīdis

Plkst. 14.00–14.45 | Ergonomikas nozīme skolotāja ikdienas darbā: veselība, nogurums un darba vide  

Jeļena Lezdkalne – LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāts Cilvēkfaktora un darba vides nodaļas zinātniskā asistente p.i.  

Nodarbībā tiks aplūkota ergonomikas un cilvēkfaktora nozīme profesionālajā ikdienā. Balstoties pētniecībā, tiks skaidrots, kā darba vide, darba organizācija un psihoemocionālie riski ietekmē veselību, nogurumu un izdegšanas risku. Skolotāji iegūs praktiskus piemērus un ieteikumus, kā ar nelielām izmaiņām darba vietā un ikdienas ieradumos veicināt labsajūtu, darba spējas un līdzsvarotāku profesionālo darbību.  

• Kā ergonomika ietekmē skolotāja veselību un darba spējas ikdienā? 
• Kuri ikdienas paradumi un darba vides risinājumi palielina nogurumu un psihoemocionālo slodzi? 
• Kā ar nelielām izmaiņām iespējams uzlabot pašsajūtu? 

Plkst. 15.00–15.45 | Pilsoniskā līdzdalība skolā: kā veidot piederību un iesaisti  

Ireta Čekse  – LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes vadošā pētniece, docente  

Nodarbība balstās pētījumā par skolēnu pilsoniskajām zināšanām, viņu attieksmi, līdzdalību un skolas vides nozīmi. Tiks aplūkoti dažādi skolēnu pilsoniskās līdzdalības “portreti” un analizēta skolēnu pašpārvaldes loma piederības un pašefektivitātes veidošanā. Skolotāji iegūs praktisku izpratni par to, kā ikdienas darbā veidot vidi, kas veicina skolēnu iesaisti, atbildību un piederības sajūtu.  

• Kāda ir skolotāja un skolas vides loma skolēnu pilsoniskās līdzdalības veicināšanā?  
• Kāda ir pilsoniskajai līdzdalībai atvērta vide?   

Plkst. 16.00–16.45 | Analogās un digitālās mācīšanās ietekme uz zināšanu apguvi 

Prof. Jurģis Šķilters  – LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs  

Nodarbība pievēršas tam, kā dažādi mācīšanās formāti ietekmē uzmanību, izpratni un atcerēšanos. Balstoties pētījumos par lasīšanu, rakstīšanu un uztveres un kognitīvajiem procesiem, tiks analizētas digitālās un analogās vides priekšrocības un ierobežojumi. Skolotāji gūs izpratni par to, kad digitālie rīki ir noderīgi un kad analogās pieejas sniedz būtiskas priekšrocības mācīšanās procesā, kā arī gūs ieskatu jaunāko pētījumu rezultātos par mākslīgā intelekta ietekmi zināšanu apguves procesos.  

• Kā digitālā un analogā vide ietekmē to, kā skolēni uztver, atceras un saprot mācību saturu?  
• Kāpēc rakstīšana ar roku un lasīšana no papīra joprojām ir būtiska zināšanu apguvē?   
• Kā skolotājs var apzināti līdzsvarot digitālos un analogos rīkus mācību procesā?  
• Kāda ir Mākslīgā intelekta rīku lietojuma cena un ieguvumi mācību procesā?  

Ja vēlies arī turpmāk būt informēts par Latvijas Universitātes organizētajiem pasākumiem un saņemt jaunumus, atstāj savus kontaktus LU portāla sadaļā Pieteikšanās jaunumiem skolotājiem un karjeras konsultantiem.